“Trauslu objektu pārvietošana” ir papīra objektu procesija, kurā tēlniecība robežojas ar interaktīvu rotaļu. Vieglais papīra materiāls ļauj skulptūrām atrauties no zemes, pretstatā statiskajai un smagajai akmens tēlniecībai. Papīra objekti ceļo pa ielām, no viena īpašnieka nonākot pie nākamā un ļaujot pilsētai šīs skulptūras uz brīdi "pielaikot". Tas atceļ mākslas darba privātīpašuma statusu un mākslinieka vienpersonisko varu pār to, ļaujot skatītājam ar to sastapties tuvākās un personiskākās attiecībās. Tēlu veidolu ietekmē arī ikdienas garāmgājēji, izsakot savus ierosinājumus. Modelējot skulptūru, tai nemitīgi nepieciešams kaut ko pielikt klāt un kaut ko noņemt nost, līdzīga dinamika raksturīga arī demokrātijas procesiem. Darbs rosina domāt par mūsdienu sabiedrības un tēlniecības attiecībām. Kādiem un kam jābūt veltītiem pieminekļiem demokrātiskā sabiedrībā, ja atsakāmies no varoņu un vadoņu atveidojumiem? Kā lai veltām tēlniecību līdzcilvēkiem? Un vai pašai skulptūrai joprojām ir jābūt mūžīgai? Papīra tēlniecība savā ziņā ir gan skulptūras uzmetums, skice, gan patstāvīgs darbs. Materiāla trauslums skatītājam liek apzināties savu atbildību šo objektu priekšā, jo viņu tiesības uz līdzdarbošanos neuzmanīgas rīcības gadījumā var apdraudēt mākslas darbu pastāvēšanu.