Tēlniecības
Kvadriennāle
Rīga

Kopš 1972. gada Tēlniecības kvadriennāle Rīga ir viens no lielākajiem regulārajiem laikmetīgās mākslas festivāliem Latvijā, kas notiek reizi četros gados Rīgā. Pasākuma uzmanības centrā ir izpratnes veicināšana par centra un perifērijas sinerģiju laikmetīgajā un publiskajā mākslā.

Lasīt vairāk

Image Gallery

Mākslinieki

Šarlote Eta Mumm

Šarlote Eta Mumm dzīvo un strādā Vācijā un Amsterdamā. No 2000. līdz 2008. gadam viņa studējusi tēlotājmākslu pie profesora Ursa Lüthi Kaseles Kunsthochschule Vācijā un vienu studiju gadu pavadījusi Sičuaņas Tēlotājmākslas institūtā Čuncjinā, Ķīnā. Mākslinieces darbi izstādīti gan Vācijā, gan ārzemēs, piemēram, Galerie Tanit Minhenē, Städtische Galerie Nordhorn, Kasseler Kunstverein, Eduardo Secci Contemporary Florencē, Galerie Rolando Anselmi Berlīnē.

Saņēmusi vairākus apbalvojumus, kā arī piedalījusies mākslinieku rezidencēs, ievērojamākās - stipendija Eiropas projektam “The Spur” Sputnik Oz Bratislavā (Slovākija), Kone fonda (Somija) Sāri rezidences stipendija un Lejassaksijas Kultūras ministrijas (Vācija) piešķirtā darba dotācija. 2018. gadā viņai piešķirta Ēriha Hauzera mākslas fonda Werkstattpreis Rotveilā (Vācija) un 2019. gadā Sundaymorning@EKWC darba stipendija (NL). Nesen saņēmusi Jozefa un Annijas Alberu fonda uzaicinājumu pievienoties viņu rezidences programmai “Thread” Sinthian pilsētā Senegālā.

Guinchi

Guinchi ir dzimis un audzis Bogotā (Kolumbijā) un kopš 2013. gada dzīvo un strādā Berlīnē. Guinchi māksla nepārprotami atspoguļo viņa dzīves pilsētas gobelēnu. Viņa darbos ar rokām kaltas dzelzs raupjums saplūst ar rūpīgi pārdomātām koncepcijām. Guinchi pievēršas detaļām un caur rūpniecisko un celtniecības materiālu klātbūtni skaidri iezīmē mākslas darba raksturu, sākot ar kaltu sitieniem pret akmeni un beidzot ar smalkas otas vilcieniem. Māksliniekam ir svarīgs skaistā koncepts pat tad, ja viņa māksla no pirmā acu uzmetiena šķiet tumša. Skatītājs lēni, taču neizbēgami atklāj smalkos pieskārienus, kas atklāj mākslinieka rokraksta nianses. Viņš smeļas iedvesmu un materiālus Berlīnes ielās, izmantojot elementus sasaistē ar to vēsturi. "Upcyclings" nav mākslinieka galvenais izteiksmes līdzeklis; Guinchi interesē stāsti un materiālu mūžsenā būtība. 2017. gadā Guinchi nodibināja mākslas galeriju "Untergeschoss der Pandora" Berlīnē, Vācijā. "Mums kā māksliniekiem ir atbildība, kas sniedzas tālāk par dzīvojamās istabas dekorēšanu," apgalvo mākslinieks.

Laimdota Malle

Laimdota Malle strādā ar dažādiem vizuālās mākslas medijiem un tehnikām, tostarp tēlniecības, zīmējuma un animācijas elementiem, un veido instalācijas, pētot kolektīvās un personīgās pieredzes nozīmi. Caur personīgo pieredzi kā saistvielu viņa rada mozaīkām līdzīgus metaforiskus stāstus – fiksējot apkārt notiekošās materialitātes un vizualitātes. Mākslinieces radītie daudzslāņainie telpiskie objekti it kā iekapsulē šos nospiedumus trauslā jaunradītajā telpā starp mūsu un citām realitātēm.

Letīcija Kalori

Letīcija Kalori (Boloņa, 1986) studējusi Venēcijas Universitātes Vizuālās mākslas fakultātē un Frankfurtes Städelschule mākslas akadēmijā. 2013. gadā ieguvusi Ernst & Young balvu. 2015. gadā viņa saņēma balvu no Heinz un Gisela Friederichs fondiem par ceļamkrānu baleta projektu "L'Oiseau de Feu". Tajā pašā gadā viņa tika izvēlēta par mākslinieci Fundacion Botin rezidencē, Santanderā (Spānijā). 2016. gadā viņa saņēma Itālijas Ārlietu ministrijas un Kolumbijas universitātes Itālijas Akadēmijas jauno itāļu māklsinieku balvu studijām Starptautiskajā mākslinieku un kuratoru programmā Ņujorkā. 2017. gadā viņa saņēma balvu "Panorami contemporanei – fotogrāfijas rezidences Itālijā", ko organizē Itālijas kultūras mantojuma un aktivitāšu, un tūrisma ministrija un Itālijas jauno mākslinieku savienība, kā arī piedalījās Eiropas Fotogrāfijas festivālā. 2019. gadā viņa bija fināliste XII Talantu balvai Romā. 2020. gadā viņa bija rezidencē Nuovo Forno del Pane, MAMbo, Boloņā, kur saņēma Cantica 21 asociācijas balvu. Viņa piedalījusies vairākās izstādēs, piemēram, IIC Sao Paulo (Brazīlija), MAMbo (Boloņa), ISCP un Itālijas Kultūras institūts (Ņujorka), MMK Museum fur Moderne Kunst un Deutsche Film Museum (Frankfurte pie Mainas), Villa Iris - Fundaciòn Botin (Santandera), Austrian Sculpture Park (Grāca) un Moderna Mu-seet (Stokholma). Kopš 2009. gada viņa ir daļa no mākslinieču dueta Calori & Maillard.

Anna Taradina

Anna Taradina ir māksliniece, kura kopš 2022. gada turpina izglītību mākslas un dizaina universitātē Burg Giebichenstein Kunsthochschule Halle Vācijā, pēc studijām Harkivas Valsts dizaina un mākslas akadēmijā Ukrainā no 2016. līdz 2020. gadam. Viņas personālizstāde "Dzīvās sievietes" notika Hudpromloft Harkivā 2020. gadā. Taradinas darbi ir eksponēti grupu izstādēs, tostarp "Kas par mamutu?" Kailā istabā Kijivā (2021), "Saknes un ziedputekšņi" pie M17 Kijivā (2020) un "Bilshyy prostir" Jermilova centrā Harkivā (2019). Viņa ir piedalījusies arī vairākos radošos projektos un rezidencēs, piemēram, Land-art simpozijā “Prostyr pocordonnya” Mohricā, Ukrainā (2017-2021), un rezidencē “Visuma rezidenti” Jermilova centrā Harkivā (2019). Mākslinieces daudzveidīgā pieredze atspoguļo dinamisku un mainīgu vizuālās mākslas praksi.

Danilo Halkins

Danilo Halkins (arī Daniils Galkins, dzimis 1985. gadā Dņepropetrovskā) ir ukraiņu mākslinieks un kurators, studējis Dņepropetrovskas Teātra un mākslas koledžā un Būvniecības un arhitektūras akadēmijā. Strādā ar publisko telpu, veidojot instalācijas, hepeningus un vietai specifiskus darbus. Sadarbojas ar valsts un pašvaldību mākslas institūcijām, pievēršot uzmanību Austrumeiropas padomju mantojuma objektiem to tālākai saglabāšanai un pārkontekstualizēšanai. Ieguvis Grand Prix MUXI-2011; bijis PinchukArtCentre 2011 un 2013 balvas kandidātu sarakstā. Trešās īpašās PinchukArtCentre balvas ieguvējs 2013. gadā. Malēviča balvas 2014. gadā un M17 skulptūru balvas finālists 2020. gadā. Iekļauts PinchukArtCentre 2015 atlases sarakstā. Veidojis personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Gangvonas starptautiskajā biennālē (Dienvidkoreja), Kijivas Perennial (Berlīne), KW (Berlīne), Staatliche Kunstsammlungen (Drēzdene), LWL-Museum für Kunst und Kultur (Minsterē), Saatchi galerijā (Londona), Kunsthal Charlottenborg (Kopenhāgena), Artspace TLV (Telaviva), Open Studios (Beirūta), Danubiana Meulensteen mākslas muzejā (Bratislava), Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā (Kijiva) un citur. Danilo Halkins dzīvoja un strādāja Dņepro pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. No 2023. līdz 2024. gadam viņš ir rezidences mākslinieks Cité internationale des arts Parīzē.

Matejs Franks

Matejs Franks (1989) ir tēlnieks, vizuālais mākslinieks un kurators, kurš dzīvo Vīnē (Austrijā) un Čudobinā (Čehijā). Franks studējis Ostravas Universitātē (Čehijā) un Tēlotājmākslas un dizaina akadēmijā Vroclavā (Polijā). No 2016. līdz 2023. gadam viņš bija docents Vroclavas akadēmijas Tēlniecības katedrā, kur ieguva doktora grādu. Franks regulāri piedalās starptautiskos projektos un izstādēs Čehijā un ārvalstīs, ko organizē gan valsts institūcijas, gan nevalstiskas organizācijas. Franka darbi godalgoti konkursos (3. vieta konkursā par piemiņas memoriālu Ostravas slimnīcas apšaudē, Labākais diplomdarbs - Zaiks balva), kā arī saņēmis Polijas Kultūras ministrijas stipendiju. Ir Čehijas organizācijas Bludný kámen kurators.

Rebeka Korna & Anastasija Šnepe-Šnepe

Izmantojot praktiskās izpētes pieeju, mākslinieces Anastasija Šnepe-Šnepe (LV) un Rebeka Korna (Lielbritānija) cenšas noteikt savas starpdisciplinārās prakses caurlaidīgās robežas, izmantojot performanci, fotogrāfiju un tēlniecību.

Kopš apvienošanās 2021. gadā, mākslinieču duets piedalījies vairākās izstādēs, rezidencēs, kā arī vadījis lekcijas Performance Artistic Research Lab (PeARL) ietvaros.

Viņu darbs kartē saikni starp viņu duālajām praksēm un pēta kopīgas veidošanas un apmaiņas iespējas, izmantojot gan ģeogrāfiski attālinātu, gan in situ sadarbību. Šī brīža pētījuma ietvaros mākslinieces pēta ūdeni kā līdzdalībnieku, ekotonus kā neierobežotu iespēju un transformācijas vietu un kramaļģes kā abu starpnieku un jauna darba veicinātāju.

Rita Adiba

Sīriešu izcelsmes kanādiešu māksliniece Rita Adiba ir Berlīnē dzīvojoša starpdisciplināra māksliniece un arhitekte, kas guvusi profesionālo pieredzi arhitektūrā un tēlniecībā. Savos darbos māksliniece izceļ ķermeņa saistību ar robežām, apspiešanu un pārvietošanu, pievēršoties rasu un dzimuma diskriminācijai no feministiskas arābu sievietes perspektīvas. Mākslinieces prakse arhitektūras un tēlniecības krustpunktā ir likusi viņas darbiem pievērsties publiskajai telpai, radot skulpturālus instrumentus, ko aktivizē skatītāju mijiedarbība.

Roberts Bāliņš

Roberts Bāliņš ir tēlnieks, 2024. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļas maģistrantūru. Savā radošajā praksē strādā ar formas vienkāršību, abstrakciju un pievēršas dažādiem uztveres mehānismiem. Roberts ir piedalījies izstādēs Latvijā kopš 2016. gada, kā arī medaļu izstādē Japānā 2021. gadā. Piedalījies grupas izstādē "Art e fakti" (M Galerija, 2023). Bijušas personālizstādes Grand Poet Hotel (”Personības”, 2022) un Jūrmalas muzejā ("Viens vai Divi", 2024).
Mākslinieks par izstādes izejošo punktu izmanto savu pieredzi ar artrītu, ar kuru sirgstot pozitīvo emociju intensitāte neatšķiras no negatīvo emociju intensitātes. Šīs sajūtas ir kā lieli viļņi ar zemiem un augstiem punktiem, kur katrs lielais vilnis spēj mākslinieku ietekmēt uz vairākām dienām vai pat nedēļām. Bāliņš par mērķi izvirzījis šos viļņus nomierināt, atrast tiem ritmu, lai tie tik ļoti neiespaidotu viņa dzīvi.

Kaspars Brambergs

Mākslinieks Kaspars Brambergs radošajā darbā izmanto glezniecības un skulptūras paņēmienus, kurus var raksturot kā abstraktu monumentalitāti un brutālismu. Viņa jaunākā darbība iekļauj sevī pievēršanos blockchain tehnoloģijai, kā radošā spektra paplašinājumam. Mākslinieka darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. 2014. gadā nominēts ‘Purvīša balvas’ fināla astotniekam par personālizstādi “Dynamis”, kas norisinājās mākslas centrā NOASS.

Kristiāna Kārkliņa un Katerina Ray

"Tas, kas nebūtu bijis" kuratores ir Kristiāna Kārkliņa (LV) un Katerina Ray (UA). Kristiāna Kārkliņa ir Rīgā dzīvojošā kuratore, kas studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, un kopš 2016. gada vada festivālu Tēlniecības kvadriennāle Rīga. Katerina Raja ir kūrējusi dažādus starptautiskus publiskās mākslas projektus un izstādes. Kuratores sāka sadarbību 2015. gada beigās, gadu gaitā strādājot kopā dažādos formātos. Abu kuratoru kopīgā interese par tēlniecību un publisko mākslu šogad ir realizējusies festivāla programmā.

DZZ ir radikālas improvizācijas orķestris, kuru radījis latviešu mūziķis Dāvis Burmeisters, kurš pazīstams ar darbu apvienībās Tesa, Elkupe un Pamirt. Šis kolektīvs apvieno talantus no Latvijas mūzikas scēnas, sniedzot iespaidīgus priekšnesumus, kas ieved skatītājus dziļās skaņu ainavās. DZZ koncerti ir zināmi ar savu dinamisko un neparedzamo raksturu, radot unikālu skaņu pieredzi katrā dzīvās uzstāšanās reizē. Šī performance notiks 24 stundu garumā, sastāvam uz skatuves mainoties.

Vitālijs Kohans

Vitālijs Kohans, dzimis 1987. gadā Sumu apgabalā, Ukrainā, ir daudzpusīgs mākslinieks, kura darbi aptver glezniecību, grafiku, instalācijas, fotogrāfiju, video un zemes mākslu. Viņš ir absolvējis D. Bortņanska vārdā nosaukto Augstāko kultūras un mākslas koledžu Sumos un Harkivas Valsts dizaina un mākslas akadēmiju. Savā praksē mākslinieks turpina pētīt vēstures, kultūras un vides tēmas. Viņa ievērojamākās personālizstādes ietver "Laika kapsulu" Stedley Art Foundation Kijivā un "Mara II" Port Creative Hub sadarbībā ar Katerynu Bučačku. Viņš ir piedalījies arī prestižās grupu izstādēs, piemēram, PinchukArtCentre Prize 2018 Kijivā un "Utopija: Ukrainas Austrumu transformācija" IZOLYATSIA, Kijivā.