Karlīna Simeona Mežecka

Vidusjūras

Baseins

2020

Teritorija, ko dēvē par Vidusjūras baseinu, ir bijusi gan demokrātijas, gan Rietumu mākslas un kultūras šūpulis. Senajā Romā publiskās pirtis un peldbaseini bija nozīmīgas tikšanos un sabiedrisko procesu apspriešanas, diskusiju vietas. Arī mūsdienu politiskās dzīves aizkulisēs svarīgi lēmumi bieži vien tiek pieņemti neformālos apstākļos. Nesenā pagātnē arī Latvijas sabiedrībā tika novērots šis fenomens, kad pamatīgu ažiotāžu sacēla tā dēvētās "Taureņu pirts sarunas"; Tas vedina uz domu, ka atpūtas vietu atbrīvotā atmosfēra var palīdzēt atraisīt diskusijas, atrast kopīgu valodu un virzīt idejas, kā arī atgādina par cilvēku dabisko vēlmi atrasties ūdens tuvumā. Karlīnas Simeonas Mežeckas objekts aktualizē vēl kādu vēsturisku baseinu aspektu – 1931. gadā pēc Staļina pavēles tika uzspridzināta Kristus Glābēja katedrāle un tās vietā 1958. gadā uzcēla lielāko PSRS peldbaseinu “Maskava”. Baseina celtniecība simboliski iezīmēja jaunās varas ideoloģisko vērtību maiņu. Darbs “Vidusjūras baseins” vienlaikus ir kā sarunu platforma un oāze kultūrvēsturiskās krustcelēs, kas atgādina par iespēju politisko dzīvi veidot harmoniskākos apstākļos nekā pierasts.