Miķelis Mūrnieks

Aurora

2020

Brīnumi lielākoties nav izskaidrojami ar zinātnes vai ierastās loģikas palīdzību. Brīnumi ir iespējamas situācijas, parādības un notikumu scenāriji, taču ar salīdzinoši nelielu īstenošanās potenciālu. Dažkārt par brīnumu var dēvēt arī nelabvēlīgu notikumu nerealizēšanos. Par vienu no šādiem demokrātijas brīnumiem kļuva Rīgas metro būvniecības apturēšana, kas tika plānota kopš 70. gadu vidus. 80. gadu beigās pret šo dārgo, Rīgas vēsturisko apbūvi apdraudošo projektu sāka aktīvi iebilst zinātnieki, arhitektūras un vides speciālisti, kritikai ar laiku pāraugot plašos sabiedrības protestos, kuriem bija arī spēcīgs politisks zemteksts. 1988. gada 27. aprīlī pie vienas no iecerētajām metro pieturvietām “Aurora” Arkādijas parka tuvumā notika plaša protesta akcija, kas izvērtās par vienu no centrālajiem Atmodas laika nevardarbīgās pretošanās notikumiem. Zīmīgi, ka “Aurora” ir gan padomju laika zeķu fabrikas nosaukums, uz kuru Rīgas metro ik dienu nogādātu simtiem strādnieku, gan Rītausmas dievība sengrieķu mitoloģijā, šai nozīmei simboliski sasaucoties ar vārdu Atmoda. Būvniecības plāni tika apturēti un metropolitēna vietā Latvija ieguva demokrātiju. Darinot iecerētās metro pieturas “Aurora” ieejas durvis, mākslinieks atgādina gan par to, kā Rīga izskatītos bez 80. gadu beigu demokrātijas brīnuma, gan to, ka demokrātija nav pašsaprotami klātesoša mūsu dzīve, par to var nākties cīnīties un diemžēl daudzviet pasaulē tā joprojām ir neaizsniedzams brīnums.