Pasivitāte un nevēlēšanās ar savām balsstiesībām piedalīties valsts pārvaldes organizēšanā bieži vien iet roku rokā ar vārdos skaļu politiķu un pastāvošās iekārtas zākāšanu. Šo fenomenu sarunvalodā dēvē par “dīvāna ekspertiem” un tas lielā mērā ir saistīts ar pēdējos gados strauji pieaugošo informācijas pārpilnību un pieejamību internetā. Iztrūkstot medijpratībai un spējai kritiski izvērtēt, informācija, ko agrāk atlasīja un sagatavoja speciālisti, tagad pieejama plašam ļaužu lokam un var radīt viltus kompetences sajūtu, viedokli, kas nav balstīts zināšanās. Informācijas brīvpieejamība pieļauj daudz lielākas iespējas ar to manipulēt, radīt viltus ziņas un maldināt. Paralēli tam, cilvēku aktivitāte politiskajās vēlēšanās ar katru gadu sarūk, taču neizmantota balss arī ir balss un izvēle nepiedalīties nav neitrāla. Tā ir pasīvas līdzdalības veids, kas ļauj nostiprināt varu koruptīvām šauru grupu interesēm, nevis tautas balsij un kopīgajām vajadzībām. Viestura Reiņa darbs asprātīgi atspoguļo šīs pasivitātes kaitniecību. Slinkais sāls vīrs pamazām pats sevi izārda, jo nevēlas piecelties no krēsla un uzņemties atbildību par savām izvēlēm.