​Skulptūra “Tēlniecības kvadrāts” veltīta divām paralēlām tēmām. Pirmkārt, tas ir radošo brīvību apliecinošs žests vēsturiski daudznozīmīgā vietā – 1905. gada revolūcijā pie Dzelzceļa tilta izvērtās asiņaina sadursme starp cara karaspēku un Rīgas strādniekiem, kas atgriezās no demonstrācijas. Par šo notikumu joprojām atgādina padomju propagandas caurstrāvotais piemineklis. Savukārt tam pretī, pāri ielai, joprojām atrodas Latvijas Mākslinieku savienības nams kā atgādinājums par padomju perioda mākslas dzīves pakļautību stingrai ideoloģiskajai kontrolei. Gundegas Evelones skulptūra lakoniski iemieso demokrātisko iekārtu stimulētās radošās izpausmes brīvības vērtības pretstatā totalitārajiem režīmiem raksturīgo mākslas pakļaušanu ideoloģiskajām vajadzībām. Otrkārt, darbs ir veltīts pašai tēlniecības kvadriennālei kā nozīmīgam mākslas pasākumam, kas reizi četros gados aktivizē Latvijas tēlniecības dzīvi un paplašina izpratni par laikmetīgo tēlniecību, atjautīgi provocējot skatītājus. Zīmīgi, ka tas ir arī vienīgais lielformāta mākslas pasākums, kas radies padomju periodā un spējis turpināt eksistenci arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Radītā objekta nosaukums ir gan vārdu saspēle ar kvadriennāles nosaukumu, gan tēlniecību kā telpas mākslu, uzsverot kādu paradoksu – kvadrāts ir divdimensionāla forma un tāda no attāluma izskatās arī skulptūra. Tās telpiskās dimensijas atklājas tikai pienākot tuvāk, piešķirot trīsdimensionalitātei jaunu jēgu, kas ietverta darba atslēgas vārdos “TĀPĒC, KA VARU”.