Mums apkārt esošo telpu iezīmē neredzami vēstures nospiedumi un bieži vien ikdienišķas lokācijas kādreiz ir bijušas cieši saistītas ar notikumiem un tradīcijām, kuras šodien ir grūti iztēloties kā pilsētas dzīves normu. Darbs “Brīwības zwani” izceļ vienu no Rīgas pagātnes nospiedumiem un atgādina par Stabu ielas pagātni. Stabu ielas nosaukuma izcelsme bieži tiek saistīta ar publisko sodu izpildīšanas vietu tagadējo Stabu un Skolas ielu krustojumā, kur no 17. līdz 19. gs. beigām atradās Karātavu kalns ar kauna stabu. Saullēktā un Sv. Jēkaba baznīcas zvanu skaņu pavadījumā tika izpildīti nāvessodi zemāko kārtu rīdziniekiem, kuru līķi tika atstāti uz kauna stabiem līdz satrūdēšanai. Baznīcas zvanu skaņas iezvanīja notiesāto atbrīvošanos no morālās atbildības par laicīgās dzīves norisēm, savukārt +K+M+B radītajā objektā tās izskan kā atgādinājums cilvēka atbildībai par paša radītajiem mūsdienu sociālajiem rituāliem, kuros kauna stabi no fiziskiem objektiem transformējušies par verbālās komunikācijas rīku ikdienā, masu medijos, politiskajā dzīvē. Darbā “Brīwības zwani” ausis simbolizē baznīcas zvanu skaņas, pēdējo notiesātā saskarsmi ar laicīgo pasauli, savukārt zobi ir fiziskā ķermeņa daļa, kas pēc nāves satrūd vislēnāk un tādējādi ir pēdējā liecība par mirušo. Objekts tapis sadarbībā ar kuratori Augusti Petri.